Krākšana - ne tikai traucēklis citiem

Ikvienam cilvēkam vajadzīgs pilnvērtīgs miegs, jo tieši miegā mūsu organisms atpūšas un atgūst spēkus. Tomēr ir cilvēki, kuri, miegam atvēlot pietiekami ilgu laiku, no rīta pamostas neizgulējušies. Un tā nav tikai vienu dienu – tas turpinās nedēļām un mēnešiem.                                                    Par to, kas var būt šīs neizgulēšanās iemesls, saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta ārstu anesteziologu-reanimatologu, Anestezioloģijas nodaļas un Miega laboratorijas vadītāju Juri Svažu.

 – Jūs vadāt Miega laboratoriju Latvijā. Ar ko tā nodarbojas?                                                                   – Visā pasaulē Miega laboratorijas tiek veidotas, lai diagnosticētu patoloģijas, kas notiek miegā. Tieši miegs ir ļoti svarīgs veselības saglabāšanai un cilvēka normālai eksistencei, jo tā laikā atjaunojas organisms. Tomēr ir cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ miegs tiek traucēts. Viens no cēloņiem var būt krākšana un tās izraisītie elpošanas traucējumi miegā, kas var radīt pat tādu nopietnu saslimšanu kā obstruktīva miega apnoja (OMA).

– Krāc daudzi cilvēki, vai tas nozīmē, ka savai krākšanai ir jāpievērš īpaša uzmanība?

– Krākšana ir normāls fizioloģisks process, par ko vairumā gadījumu nevajadzētu uztraukties, ja vien troksnis nav liels, regulārs un visu nakti, bet epizodisks, piemēram, guļot uz muguras, un ja krākšana netraucē cilvēkam, kurš guļ blakus. Cilvēka augšējie elpceļi būtībā ir šaura spraudziņa mīkstajos audos. Turklāt mīkstie audi ir gan mēle, gan rīkles mugurējā un sānu siena, mēles sakne. Mīkstajiem audiem nav skeleta, kas noturētu tos pastāvīgi atvērtus – elpceļus atvērtus tur vienīgi muskulatūras tonuss. Bet apkārtējie audi patstāvīgi rada piedienu uz elpceļiem, cenšoties tos sašaurināt. Kad mēs esam nomodā, viss ir līdzsvarā un kārtībā – mēs elpojam, un neviens nesmok nost. Bet, cilvēkam iemiegot, muskulatūras tonuss kļūst zemāks. Jo dziļākā miegā iegrimstam, jo tonuss vairāk pazeminās. Līdz ar to spēks, kas tur elpceļus atvērtus, kļūst vājāks. Jo šaurāki ir elpceļi, jo gaisa plūsma ir ātrāka. Būtībā gaisa plūsmai piemīt kinētiskā enerģija. Tā plūst ar lielu ātrumu, enerģija pāriet audos un izraisa vibrāciju. Krāc tie, kuriem kādu iemeslu dēļ ir sašaurināti elpceļi. Īpaši problēma rodas cilvēkiem, kuriem jau nomodā elpceļi ir šauri.

– Kāds tam var būt iemesls?

– Šaurie elpceļi var būt iedzimti vai iegūti. Vispirms jau tās ir cilvēka anatomiskās īpatnības. Vienam cilvēkam ir atkārušās ausis, citam lielāks deguns. Tāpat cilvēkam var būt iedzimti sašaurināti elpošanas ceļi. Atšķirībā no lielā deguna elpceļus mēs neredzam un dažkārt pat nenojaušam, ka tie ir sašaurināti. Kad pie manis vizītē nāk krācēji, es jau aptuveni paredzu, kuriem var būt problēma, jo jau pacienta izskats dod zināmu informāciju.Krācējiem nereti sejas ir plakanas, viņiem ir mazs apakšžoklis. Tāpat krācēji var būt drukni, ar īsu kaklu. Krākšanas iemesls bieži ir liekais svars. Problēmas cēlonis var būt arī lielas mandeles, deguna traumas, izteiktas deguna deformācijas vai kādu iemeslu dēļ slikta deguna elpošana.

– Jūs minējāt, ka elpošanas traucējumi miegā var radīt nopietnu saslimšanu – obstruktīvo miega apnoju.

– Tā ir problēma, kuru rada elpošanas apstāšanās miegā. Varētu teikt, ka tā ir neelpošana naktī. Un iemels, kāpēc cilvēks neelpo, ir tieši šaurie elpceļi. OMA sastopama jebkurā vecumā, arī bērniem. Pēc statistikas datiem populācijā kopumā tā ir 2% sieviešu un 4% vīriešu.

– Kādi ir OMA simptomi?

– 80–90% gadījumos viens no simptomiem ir skaļa, spēcīga krākšana. Bet starp maniem pacientiem ir bijuši arī tādi, kuri skaļi nekrāc. Diagnostikā ir svarīgi, cik bieža ir elpošanas apstāšanās, uz cik ilgu laiku tā notiek un kā skābeklis uz to reaģē. Visu to summējot, veicot miega izmeklējumu laboratorijā, mēs iegūstam precīzus datus par cilvēka elpošanu, viņa miega fāzēm un to, vai viņa miega struktūra ir normāla vai izmainīta. Vēl viens simptoms – skābas atraugas naktī. Tās reizēm ir pie smagām formām, bet nav bieži. Aiztaisotieselpceļiem un rodoties negatīvam spiedienam, skābes saturs no kuņģa paceļas uz augšu un rodasskābu atraugu sajūta. Ir cilvēki, kuriem tas var būt vienīgais simptoms, izņemot krākšanu, un tiek konstatēta OMA.

– Kādas sekas var radīt elpošanas apstāšanās miegā?

– Pazeminoties skābekļa daudzumam organismā, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, rodas tā sauktā simpātiskās nervu sistēmas paaugstināta aktivitāte –stresa atbildes reakcija organismā. OMA slimniekiem sirds un asinsvadu sistēma miegā nevis atpūšas un notiek enerģijas atjaunošanās, kā parasti vajadzētu būt, bet tieši otrādi – ir stresā. Un vēl – negatīvais spiediens, kas krūšu kurvī rodas apnojas laikā, negatīvi ietekmē sirdsdarbību, jo sirds nav paredzēta darbam negatīva spiediena apstākļos. Ja apnoja ilgst, piemēram, minūti, tad šo minūti krūšu kurvim ir negatīvs spiediens un sirdij grūtāk strādāt. Diezgan tipisks simptoms OMA pacientiem ir bieža staigāšana uz tualeti naktī. Pat 4–6 reizes, un reti kurš to saista ar krākšanu. Bet smagu miega traucējumu gadījumos tas ir diezgan raksturīgs simptoms un sekas tam, ka sirds pārpildās ar asinīm, kas savukārt veicina urīndzenošas vielas izdalīšanos. Vēl viena būtiska lieta – notiek tā saucamā miega fragmentācija. Neelpojot organismā rodas trauksme, un tā modina cilvēku. Atsākot elpot, viņš atgriežas seklākā miegā.

– Tas nozīmē, ka cilvēks naktī neizguļas?

– Viņš neatmostas pilnībā un pats par seklāko miegu neko nezina, jo tajā atgriežas tikai uzkādām 10 sekundēm – tā ir tā saucamā miega fragmentācija. Smagu formu gadījumā šādu epizožuskaits var būt 400 un pat vairāk vienas nakts laikā. Līdz ar to cilvēks nav sasniedzis pietiekamu dziļo miegu, naktī nav atpūties ne fiziski, ne garīgi, arī viņa smadzenes nākošajā dienā nav gatavas darbam. Cieš atmiņa, ir grūti koncentrēties, nāk miegs dienā. Un vēl svarīgi ir tas, ka miega traucējumi veicina vielmaiņas problēmas. Cilvēkiem rodas tendence pieņemties svarā un ar laiku mēdz attīstīties 2. tipa cukura diabēts. Tāpat no šīs neizgulēšanās var parādīties hipertensija, sirds asinsvadu slimības, infarkti, insulti, pazeminās cilvēka dzīves kvalitāte.

– Kāda izmeklēšana cilvēkam jāveic, lai diagnosticētu šo problēmu?

– Parasti OMA diagnostiku veic stacionārā, bet pacientam var iedot aparatūru arī līdzi uz mājām – tā pierakstīs, kas ar cilvēku notiek miegā. Vienīgi mājas ieraksti nav tik precīzi, jo neviens tiem neseko. Līdzi uz mājām dodamo aparatūru visbiežāk izmanto kā skrīninga metodi, lai atsijātu cilvēkus, kuriem nav problēmu. Ja mēs redzams 2–3 stundu ierakstu, bet tajā elpošanas apstāšanos nekonstatē vai arī tā ir minimāla, acīmredzot cilvēkam šīs saslimšanas nav. Vislabāk diagnostiku veikt stacionārā, jo tādā veidā mēs varam noteikt un redzēt sakarības starp elpošanu, krūšu kurvja kustībām, konstatēt, cik ilga ir apstāšanās,kā uz to reaģē sirdsdarbība, par cik procentiem pazeminās skābekļa līmenis asinīs, kādā pozā biežāk tas notiek. Miega laboratorijā skatās visas šīs sakarības kopumā. Jo dziļāks ir OMA pacientu miegs, jo vairāk muskulatūra relaksējas un viņi vairāk smok. Bet ar apnoju problēmanekad nesākas. Viss sākas ar hipapnoju, kad elpošanas apjoms samazinās. Arī šo problēmu diagnosticē Miega laboratorijā. Hipapnojas gadījumā cilvēki, kuri nakts laikā atrodas vienā telpā ar slimnieku, dzird vienīgi to, ka viņš elpo nevienmērīgi – brīžiem klusāk, brīžiem skaļāk. Tāpēc, lai to diagnosticētu, ir vajadzīgi papildus izmeklējumi, kas ļautu noteikt objektīvos kritērijus – skābekļa pazemināšanos asinīs, sirds reakciju, pulsa paātrināšanos. Sākumā, ja cilvēkam vēl nav nopietna OMA forma, šo epizožu ir vairāk nekā apnojas.

– Vai OMA var ārstēt?

– Tā tiek ārstēta, turklāt ļoti sekmīgi. Jāteic gan, ka grūtāk ir ar vieglu un vidēju formu ārstēšanu, jo šiem cilvēkiem visbiežāk pietrūkst motivācijas ārstēties – simptomi ir minimāli, un viņi lielākoties jūtas labi: nav ne paaugstināta asinsspiediena, ne noguruma. Smago OMA formu gadījumos tiek pielietota pozitīvā spiediena terapija – tā ir speciāla aparatūra, kas nodrošina pozitīvu spiedienu elpceļos. Šī aparatūra neārstē, bet novērš elpošanas traucējumus.

– Ko dara ar pozitīvā spiediena aparatūru?

– To lieto naktī. Cilvēks, ejot gulēt, uzliek uz sejas masku. Caur šo masku gaiss tiek padots zem neliela spiediena. Tas rada pozitīvu spiedienu elpceļos, cilvēks nekrāc. Cilvēks pa nakti vairs neiet uz tualeti, no rīta pamostoties, viņš jūtas izgulējies, spirgts, enerģisks, var produktīvāk strādāt, parasti jūtami arī veselības uzlabojumi. Galvenais arguments, kāpēc lietot pozitīvā spiediena aparātu, ir pašsajūtas uzlabošanās.

– Minējāt, ka to lieto smagākos gadījumos. Kas notiek vieglākos gadījumos?

– Vieglākos gadījumos, kad īsti vēl nav apnojas – elpošanas apstāšanās epizodes it kā ir, bet to ir maz –, negribu cilvēkus baidīt ar šo aparatūru. Cilvēkiem vajadzētu zināt, kas ir miega apnoja, ar ko tā draud, kādi varētu būt sarežģījumi, komplikācijas. Saviem pacientiem stāstu par to, kā izsargāties no miega apnojas.

– Kā var izsargāties?

– Visbiežākais apnojas iemesls ir liekais svars. Ja cilvēkam 40 gados ir parādījušies elpošanas traucējumi miegā un ja tuvāko piecu gadu laikā viņš pieņemsies svarā par desmit kilogramiem, tad ļoti iespējams, ka viņam būs vidēji smaga vai pat smaga OMA forma. Vieglas formas var tikt veiksmīgi ārstētas ķirurģiski. Var izmantot arī speciālu mutes aparatūru – kapītes, kuras pa nakti ieliek mutē. Tās fiksē žokli uz priekšu. Šādas kapītes visbiežāktaisa ortodonti. Pareizi izvēloties pacientu un novērtējot situāciju, šīs terapijas ir efektīvas.

– Miega laboratorijā var vērsties, ja cilvēks stipri krāc vai viņam ir sūdzības par dažādām iespējamām saslimšanām, bet īsto cēloni nevar atrast un ir aizdomas, ka vainīga varētu būt neizgulēšanās naktī?

– Tieši tā. Es negribētu, lai visi tie, kuri krāc, uzreiz skrietu pie mums uz laboratoriju izmeklēties. Ir noteiktas riska grupas: biežāk tie ir cilvēki, kuri vecāki par 50 gadiem, ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu, nogurumu, miegainību dienā. Vēl laboratorijā būtu jāvēršas jauniem cilvēkiem, kuri zina, ka ļoti skaļi krāc, viņi nemierīgi guļ, novērotas

 Raksts pārpublicēts no avīzes „Tautas veselība”