Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir diezgan izplatīta slimība, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas. Šī slimība bieži paliek nediagnosticēta, bet ir gandrīz tikpat izplatīta kā diabēts.  OMA var skart cilvēku jebkurā vecumā, bet īpaši bīstama tā ir jaunībā un pusmūžā.

OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti un tādejādi radot pauzes elpošanā. To sauc par obstruktīvu apnoju. Obstruktīva miega apnoja ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem. Partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet krākšanu un smakšanu un tik pat labi izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir aizmidzis.

Miegā ķermeņa muskulatūra, ieskaitot rīkles muskuļus un mīkstās aukslējas, atslābst, un mēles pamatne pavirzās atpakaļ, daļēji nosprostojot augšējos elpošanas ceļus. Taču smadzenes turpina raidīt signālus mūsu svarīgākajam ieelpošanas muskulim - diafragmai un liek tai turpināt darboties. Elpošanas ceļos rodas negatīvs spiediens, tie sašaurinās un pēc tam nosprostojas pavisam.

Vairāk kā 10 elpas aizturēšanas (apnojas) gadījumi, katrs no kuriem ilgst vairāk nekā 10 sekundes vienā miega stundā, var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, kā rezultātā ķermenis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu. Organisms pats atbrīvojas no elpas trūkuma, sūtot trauksmes signālu smadzenēm. Mediķi pielīdzina šo kritisko stāvokli pēkšņai pamodināšanai. Šo patoloģisko procesu sauc par miega fragmentāciju. Vairumā gadījumu cilvēks pilnīgi neatmostas, un pats par notiekošo neko nezina.